Aitas vilna

Vilna ir dabiska šķiedra, kas tiek iegūta no dzīvniekiem, tos nocērpot. Vilna sastāv no atsevišķiem matiņiem, kuriem ir vērpšanās un velšanās īpašības.
Vilnu var iegūt no aitām, kazām, kamieļiem, alpakām, lamām, trušiem, pat suņiem un citiem dzīvniekiem.

Aitas vilna satur sevišķu vielu — lanolīnu, kas ietilpst visos pretalerģijas un pretiekaisuma preparātos, kuri palīdz sadziedēt brūces un lūzumus. Vilnas šķiedra tieši iedarbojas uz ādas receptoriem un paātrina reģenerējošos procesus šūnās, tādējādi noņemot sāpju sajūtu. Zinātnieki secinājuši, ka aitas vilnas spēja noņemt sāpes balstās uz pieciem iedarbības mehānismiem: ķīmisko, elektrostatisko, masāžas, sildošo un mitrumu izvadošo. Lietošanas laikā vilna šķiedras berzējas cita pret citu, radot elektrostatisko lauku, kas labvēlīgi ietekmē cilvēku, izraisot spēcīgu atveseļojošu efektu.

Pēc sastāva vilnu var iedalīt vienveida un nevienveida vilnā. Vienveida vilna ir smalkvilna un pussmalkvilna, nevienveida – pusrupjvilna un rupjvilna.
Smalkvilnas matiņu diametrs nav lielāks par 25μ. Smalkvilna ir noderīga augstvērtīgu audumu izgatavošanai. To iegūt no visām smalkvilnas šķirņu aitām. Latvijā smalkvilnas aitas neaudzē.

Pussmalkvilna sastāv no vilnas matiņiem, kas ir rupjāki par 25μ. Tās sastāvā galvenokārt ir pārejas matiņi. Pussmalkvilnu izmanto rupjāku audumu ražošanā, visbiežāk kombinējot ar ķīmiskām šķiedrām, kā piemēram, trikotāžai un tehniskajiem audumiem. Latvijas tumšgalves pieder pie pussmalkvilnas aitu šķirnes. Pie tās pieder lielākā daļa no Latvijā audzētajām aitu šķirnēm, tās ir: Vācijas merino vietējā, Ile-de-Francē, Šarolē, Oksforddaunas, Sufolkas un Tekselas.

Pusrupjvilna un rupjvilna sastāv no dūnvilnas, pārejas matiņiem un akotmatiem. Pusrupjvilnai ir lielāks dūnvilnas īpatsvars, nekā rupjvilnai. Rupjvilnā ir liels akotmatu īpatsvars, taču mazs dūnvvilnas un pārejas matiņu daudzums. Visbiežāk rupjvilna ir melna, brūna vai pelēka. To iegūst no rupjvilnas šķirņu aitām, kā piemēram, Romanovas.

Dzīvnieka spēju ražot vilnu un vilnas kvalitāti nosaka tā šķirne. Tomēr, lai maksimāli spētu izmantot aitu ģenētisko potenciālu, nepieciešams pievērst uzmanību dažādiem faktoriem, kas to var ietekmēt. Svarīgākie faktori, kas ietekmē vilnas kvalitāti ir aitu ēdināšana un fizioloģiskais stāvoklis.

Latvijas Republikā izstrādātajās audzēšanas programmās pussmakvilnas šķirnes aitām, vilnas kvalitātes vērtēšanā izmanto šādas pazīmes: vilnsegas biezumu, vilnas matiņu smalkumu, izlīdzinātību pēc smalkuma, viļņojumu, melno matiņu klātbūtni un tauksviedru daudzumu un krāsu.

No vilnas pārstrādātāju skatu punkta vilnas svarīgākās īpašības ir tās nocirpums, matiņu smalkums, augu piemaisījumi, garums un stiprums.

Vilnai ir ļoti sarežģīta struktūra, tā sastāv no porainām šūnām ar lielu daudzumu gaisa dobumu. Tas piedod vilnai unikālas siltumizolējošas īpašības, kā arī mīkstumu un vieglumu. Siltums ne tikai uzlabo asins mikrocirkulāciju, bet arī labvēlīgi iedarbojas uz iekšējiem orgāniem. Vilna pēc sava ķīmiskā sastāva ir gandrīz 90% olbaltumvielas, kam piemīt īpašība uzsūkt apkārtnes smaržas. 

Neskatoties uz vilnas īpašībām, tās pieprasījums pārstrādei vilnas izstrādājumos ir ievērojami samazinājies, tāpēc tiek meklēti alternatīvi risinājumi, tās izmantošanai. Tiek veikti pētījumu par vilnas izmantošanas iespējām siltināšanai, filtriem, iepakojumam un augsnes ielabošanai.

Izmantotie literatūras avoti:
1.     Norvele G., Neilands J., Matisāns E. (2001). Aitkopība. LLU Ulbrokas zinātnes centrs, 303 lpp.
2.     Ciltsdarba programmās Latvijā. Aitām. (2019). Latvijas aitu audzētāju asociācija. [Tiešsaiste] [skatīts 2022. gada 30. jūnijā]. Pieejams: https://www.ldc.gov.lv/lv/nacionala
3.     Nedaudz par vilnu. [Tiešsaiste] [skatīts 2022. gada 30. jūnijā]. https://www.sauleslacis.com/blog/params/post/663058/nedaudz-par-vilnu
4.     Hergenhan R. (2014). Nutritional determinants of wool quality and quantity. [Tiešsaiste] [skatīts 2022. g. 30. jūnijā] Pieejams: https://www.woolwise.com/wp-content/uploads/2017/07/WOOL-300-300-14-T-04.pdf